Ja pulkstenis nenodos III
January 15th, 2008 (10:00 am)
- Prieka krāces nes pārgalvīgā straujumā. Vēl nav izskanējusi sajūsmas kliedziena atbalss, kad laiva jau līgo rāmos ūdeņos.
- Noputējis spogulis ļoti godīgi melo.
- Cilvēki paši rada pamatu savam namam.
- Atbrīvotu vietu katrs aizpilda pēc sava prāta un iespējām.
- Kāpēc prāta spožumu aplipināt ar tādām nevajadzīgām substancēm kā šaubas vai cita viedokļa uzklausīšana?
- Cilvēkam, kurš pamatos ieliek cietu gribu un savu gaisa pili pārvērš īstā pilī, tā visbiežāk paliek pirmā un pēdējā viņa mūžā.
- Dievs piedod vieglāk nekā cilvēki. Vismaz mācītāji viņa vārdā tā dara. (..) Un nevis iedurt skatienu grīdā, murminot lūgšanu vienā balsī ar citiem, bet paskatīties tuvākajam acīs un sacīt:"Piedod!"
- Ceļam uz skaidrību jābūt grūtam. Viegli izvijas maldīga taka.
- Dzīvība un nāve nav ienaidnieces. (..) Dzīvībai pieder rašanās noslēpums, nāvei - beigu noslēpums.
- Nāve ir tikpat nepielūdzama kā vakardiena. Nāvei nav ne tagadnes, ne nākotnes, viņa visu pārvērš pagātnē.
- Nāve nespēj dzīvību uzvarēt, tā ir šķietamība. Dzīvība nezūd, tikai maina veidu un vietu. (..) Dzīvība dažreiz piemuļķo nāvi. Nāve dzīvību - nekad.
- Kāzu valsis. Kāpēc tieši valsis? (..) Kāpēc ne plaukstiņpolka? Nenopietna? Tomēr daudz patiesāka. Rādi, ko vari! Cik pietiks spēka - vienam riņķim vai ilgiem gadiem?
- Nāves deja varētu būt tango. Brīdinošie akcenti, dažam saprotami, dažam ne, jo ausis pilnas ar dzīves trokšņiem. Tad pēkšņa pauze, kustības pamirst, it kā elpa būtu aizrāvusies. Vēl atgūšanās, alkains uzplaiksnījums, izmisīga steiga pagūt nepagūstamo, un... iestājas miers. Nē, aplam! Kurš gan nezina, ka tango ir mīlestības stāsts.
