Ja pulkstenis nenodos II
September 12th, 2007 (06:59 pm)
current song: Siddharta; Marslander
current song: Siddharta; Marslander
- Kaķene glīti izstaipās, silta piena smaržu sajūtot. Gans klusībā lāda visus, kas šo agro celšanos izdomājuši, tomēr skaļi protestēt neiedrošinās. Krupis izraušas saulītē, cerēdams, ka reiz taču asinis tiktāl sasils, ka viņš spēs lēkāt veiklāk par vardi. (..) Kamēr gailis dzied atkal, lielīdamies, ka viņš visu pasauli pamodinājis, vanags aiznes dējīgāko vistiņu.
- Mans karalis labi pret mani izturas - neliek nocirst galvu.
- Dzīve ir rožu dārzs! (..) Turpretim rožu dārzs pilns pārsteigumu tāpat kā cilvēku dzīve. Kārtīgs dārznieks gan dara visu, lai pasargātu savu dārzu no kaitējumiem, slimībām un ledainiem vējiem, bet ne vienmēr izdodas. Arī cilvēks cenšas neveiksmes paredzēt un apsteigt. Tikai galīgs vieglprātis iet pa dzīves ceļu, it kā tas būtu maigām rožlapiņām kaisīts. (..), tad cerīgais rožu dārzs nomelnēs un neizdzīs nevienu lapu - tāpat kā cilvēka mūžs pārsteidzīgos lēmumos un neapdomīgā rīcībā.
- Ērkšķu nešķiramā saistība ar ziediem atgādina, ka dzīvē sāpes un prieks ir vienuviet, naids slēpjas mīlestības tuvumā. Neviens mūžu nenodzīvo bez ērkšķu dūrieniem.
- Sāpīgi - kā vienmēr, kad plīst, kaut arī uz laimi. Kam laime? Ne jau tam, ko plēš.
- Plaisa paver ledu kā sastingušas lūpas, un izlaužas kliedziens. Tajā ir sāpes un prieks, pārsteigums un skumjas. Kas noslēpumains un neizprotams, tāpēc satraucošs.
- Vai sirds plīstot arī izdzied dvēseli?
- Upes savus krastus vairāk šķir nekā vieno. (..) Tik tuvu, un tomēr nesatiekas, straume pa vidu kā liktenis. Jo upe lielāka, jo liktenis bargāks un krasti svešāki.
- Lūpas ir laivas runas straumē. Seklais plūdums plakšķ, skalodamies ap tām. Tālāk, tālāk, nav laika atskatīties! Vēlāk brīnums: kas tik nav sarunāts!
