March 2nd, 2007 (02:11 pm)
Un es sacīju: lai man liktenis
ir kā pamuļķā liktenis.
Tad nu ej, ēd savu maizi ar prieku
un dzer savu vīnu ar priecīgu sirdi,
jo Dievs jau no sākta gala tavu rīcību ir atzinis par labu.
Nēsā allaž baltas drēbes,
un lai tavai galvai netrūkst svaidāmās eļļas.
Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu
visās tajās ātri zūdošajās dzīves dienās,
ko Dievs tev ir piešķīris zem saules,
cauri visam tavas niecības pilnam mūžam;
patiesi, tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā,
un tas ir atalgojums tev par pūlēm,
kādām tu nododies zem saules.
...staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro,
un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm;
zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu!
/(autors nezināms)/
Dievam neticu, bet dzejolis liek padomāt..