< back | November 9th, 2009 | forward >
bērnības cadeau [userpic]

Mehāniskais apelsīns

November 9th, 2009 (02:26 pm)

  • (..) lietas mūsu laikos mainās tik skorry un visi visu baigi drīz aizmirst, un avīzes jau arī neviens vairs daudz nelasa.
  • (..) veshes, kuras tev, cilvēk, sagādā jaukas, mierīgas, horrorshow piecpadsmit minūtes, kad tu vari brīnīties uz Bog un visiem Viņa eņģeļiem un svetajiem savā kreisaja tupelē, kamēr mozg dzirksteļo vien.
  • (..) nauda jau nav galvenais.
  • Šai pasaulē tu neesi palaists tikai tādēļ, lai uzņemtu sakarus ar Dievu.
  • (..) tas, kā viņi vai grauž sev kāju nagus, gudrodami, kas ir  ļ a u n u m a   c ē l o n i s,- tas mani pārvērš par jauku, smejošu malchick. Viņi taču nelauza galvu par to, kas ir   l a b e s t ī b a s    c ē l o n i s, tad kādēļ noņemties ar pretējo?
  • Vai Dievs grib labestību vai labestības izvēlēšanos? Vai cilvēks, kurš izvēlas ļauno, kaut kādā ziņā ir labāks par cilvēku, kuram labais uztiepts?
  • Cilvēks, kurš nespēj izvēlēties, pārstāj būt cilvēks.
  • Partiju nosaukumi neko nenozīmē. Brīvība nozīmē visu. Vienkāršie ļaudis izlaidīs to no rokām! Viņi pārdos brīvību par mierīgāku dzīvi. Un tāpēc viņi jābiksta, j ā b i k s t a ...

bērnības cadeau [userpic]

Krēsla

November 9th, 2009 (04:31 pm)

  • Ja dzīve dāvā sapni, kas tik tālu pārsniedz iecerēto, nav prātīgi sērot, kad tam pienāks gals.
  • Dusmodamās es parasti raudāju - apkaunojoša rakstura iezīme.
  • Nebiju pieradusi, ka par mani rūpējas.
  • Cik nevienmērīgi rit laiks - dažreiz tas paskrien kā miglā, atstājot atmiņā tikai dažas skaidrākās ainas. Taču citreiz nozīme ir ik sekundei, kas paliek prātā kā iegravēta.
  • Reiz pieņēmusi lēmumu, es pie tā turējos - parasti priecīga, ka esmu izdarījusi izvēli.
  • Bet greizsirdība ... ir savāda sajūta. Ta ir daudz spēcīgāka, nekā es būtu domājis. Un iracionāla!

< back | November 9th, 2009 | forward >