Krēsla

Ja dzīve dāvā sapni, kas tik tālu pārsniedz iecerēto, nav prātīgi sērot, kad tam pienāks gals.
Dusmodamās es parasti raudāju - apkaunojoša rakstura iezīme.
Nebiju pieradusi, ka par mani rūpējas.
Cik nevienmērīgi rit laiks - dažreiz tas paskrien kā miglā, atstājot atmiņā tikai dažas skaidrākās ainas. Taču citreiz nozīme ir ik sekundei, kas paliek prātā kā iegravēta.
Reiz pieņēmusi lēmumu, es pie tā turējos - parasti priecīga, ka esmu izdarījusi izvēli.
Bet greizsirdība ... ir savāda sajūta. Ta ir daudz spēcīgāka, nekā es būtu domājis. Un iracionāla!

navigate