• (..) viņš nesteidzās uzdot jautājumus; klusējot bija lielākas cerības saņemt atbildi, nekā prašņājot un tincinot.
• Visi vājprātīgie domā, ka viņi ir normāli.
• [vājprāts] Nestabilitāti, sacīsim tā. Un pārspīlētas bailes arī ir nestabilitāte.
• Ak, kaut visi cilvēki būtu iepazinuši un spētu sadzīvot ar savu iekšējo vājprātu! Vai pasaule tāpēc kļūtu sliktāka? Nepavisam, ļaudis būtu taisnīgāki un laimīgāki.
• Ir tikai divi aizliegumi - vienu nosaka cilvēka likumi, otru - Dieva likumi. Nekad un nevienam neuzspied seksuālas attiecības, to sauc par izvarošanu. Un nekad neatļaujies seksuālas attiecības ar bērniem, tas ir vislielākais grēks. Bet citādi tu esi pilnīgi brīva. Un vienmēr atradīsies kāds, kurš gribēs tieši to, ko vēlies tu.
• Visi tie sīkumi, ko vienmēr atstāju nākotnes ziņā, domādama, ka dzīve ir mūžīga.
• Patiesībā aplams ir pilnīgi viss. Jo tie daži, kas savus sapņus īsteno, mums - pārējiem- liek justies kā gļēvuļiem.
• Taisnība ir tam, kurš ir stiprāks. Un - paradoksāli - šajā gadījumā tieši gļēvuļi ir tie spraunākie, kas pamanās uztiept savas domas citiem.
• Galu galā tā bija taisnība - daudzu neirožu un psihožu pamatā bija sekss. Viņš bija pārliecināts, ka fantāzijas ir elektriskie impulsi smadzenēs, un, ja šīs fantāzijas neīstenojās, tie savu enerģiju izlādēja kādā citā jomā.
• (..), kāpēc cilvēki tik ļoti baidās atšķirties cits no cita.
• Neko nelīdzēja paskaidrojumi, ka cilvēku seksuālā ievirze ir dažāda, tikpat atšķirīga kā viņu pirkstu nospiedumi, bet neviens tam neticēja. Uzvesties gultā brīvi un nepiespiesti bija milzīgs risks, partneris taču joprojām varēja būt paklausīgs savu aizspriedumu vergs.
• (..) tā arī nepievērsdami uzmanību vienīgajai patiesībai, kas raksturo jebkuru ideju: slikta vai laba, tā varēja pastāvēt tikai tad, ja kāds to mēģināja īstenot.
• Būtībā ikviena kļūda, ko pieļaujam savā dzīvē, ir mūsu kļūda. Un tikai mūsu. Daudzi cilvēki izcietuši tādas pašas grūtības kā mēs, bet rīkojušies pavisam citādi. Mēs raudzījām pēc vieglāka ceļa (..).
• (..) mest pie malas labas uzvedības grāmatas un pavērt ceļu savai dzīvei, vēlmēm, piedzīvojumiem un - vienā vārdā - DZĪVOT!
• Dzīvo, un Dievs būs ar tevi! Ja tu atteiksies no Viņa uzliktajiem pārbaudījumie, Viņš atkāpsies vistālākajā debess nostūrī.
• Tomēr pasaulē ir kaut kas tāds, kas - grozi, kā gribi,- paliek nemainīgs un vienlīdz vērtīgs visiem. Piemēram, mīlestība.
• Mēs visi dzīvojam katrs savā pasaulē. Bet, ja tu pacelsi galvu un paskatīsies zvaigžņotajās debesīs, tu ieraudzīsi, ka zvaigžņu dažādās pasaules apvienojas, lai veidotu zvaigznājus un galaktikas.
• Taču es zinu, ka mana dvēsele ir pilnīga, jo manai dzīvei ir jēga.
• Ikvienam, kas mani nokaitinās, es pateikšu, ko par viņu domāju, un neuztraukšos ar sekām.
• Ikviena cilvēciska būtne ir unikāla, tai ir savas individuālās īpāšības, instinkti, katrs savādāk izklaidējas un meklē piedzīvojumus. Taču sabiedrība mums vienmēr uzspiedusi kolektīvas uzvedības normas, un cilvēki allaž nomocījušies ar jautājumu, kāpēc jārīkojas tieši tā, nevis savādāk.
• Ja viņš neatkāpsies no izvēlētā ceļa, māte salūzīs bēdās, tēva sapņi par dēla karjeru sabruks, un vecāki viens otru vainos kļūdās, kas pielaistas mīļotā bērna audzināšanā.
• Vienkāršākais risinājums bija noiet no skatuves.
• Tātad vislielākais ārprāts, ko cilvēki piedzīvo, ir mīlestība.
• Viena piedzīvojumiem bagāta diena ir tūkstošs reižu vērtīgāka nekā viena bezrūpīga un ērtību nodrošināta diena.
• Nāves apziņa atmodina dzīvotgribu.

Un es sacīju: lai man liktenis
ir kā pamuļķā liktenis.

Tad nu ej, ēd savu maizi ar prieku
un dzer savu vīnu ar priecīgu sirdi,
jo Dievs jau no sākta gala tavu rīcību ir atzinis par labu.
Nēsā allaž baltas drēbes,
un lai tavai galvai netrūkst svaidāmās eļļas.
Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu
visās tajās ātri zūdošajās dzīves dienās,
ko Dievs tev ir piešķīris zem saules,
cauri visam tavas niecības pilnam mūžam;
patiesi, tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā,
un tas ir atalgojums tev par pūlēm,
kādām tu nododies zem saules.

...staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro,
un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm;
zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu!

/(autors nezināms)/