Ja pulkstenis nenodos VII
July 22nd, 2009 (01:20 pm)
current song: Otra Puse: Savādā
current song: Otra Puse: Savādā
- Kad puķe sāk nīkuļot, visādi pūlos to atkopt. Turpretim nezāles aug acīm redzami, lai cik rūpīgi izravēju. Neiznīdējamas kā ļaunums. Visādi lolojam labo un karojam pret ļauno, bet tā dzīvotspēja ir tikpat neizdibināma kā nezāles rašanās izravētā puķu dobā.
- Kad tagad eju uz savu pagrabu, kur glabājas litrs no kaimiņiem atnestā piena, jūtos kā īstena lauku saimniece. Tomēr, ja, durvis verot, ieraugu mitreni, es nobīstos, jo iespējams, ka tā ir kāda būtne no pazemes valdnieka svītas...
- Es dzīvoju vairākās pasaulēs. Eju no citas citā un atkal atgriežos. Man svarīgi ir mainīt šīs pasaules, jo līdzi tām mainos es.
- Tas viss ir arī te, lai gan pirts vēl jauna un balta, un vienīgais, ko blāķi varētu stāstīt,- par mežu, kad vēl bija koki, un par zosu skumīgajām balsīm, vēlā rudens vakarā pāri lidojot.
- Ienākot bērza lapu dvaša jaucas ar mitru mālu smārdu un vēsa ūdens dvesmu. Laikam pirts Māra bijusi, lai pielaikotu vara gredzenu, ko, pirmoreiz mazgājoties, metu uz lāvas ziedam. Ceru, ka mana sirds te mazgāsies tīra pat bez krāsns kurināšanas, ūdens liešanas un slots vicināšanas. Un neviena melna doma nepiedzims.
- Tomēr mana mīlestība nav nelaimīga. Gluži otrādi: tā dod neizsakāmu laimes sajūtu.
- Man nepatīk aizvērtas durvis. Tās ir noraidošas un atgādina cietumu, kura vara slēpjas neatdarāmās durvīs.
- Pa attaisītam durvīm nāk draugi. Zagļi un ļaundari parasti laužas aizslēgtās durvīs. Tāpat kā trakuļi. Pa vaļējām durvīm ieskrien vējš, izložņā kaktus, notrauc putekļus un norauj zirnekļu tīklus.
- Pienene vakarā veltīgi aizver savas zieda durvis - tik un tā bite vairs neatlidos. Arī starojums, kuru saucam par mīlestību, atsitas pret aizdarītām durvīm, aizlūst un apdziest.
