Svešinieks
July 1st, 2008 (04:46 pm)
- Pirmajā laikā patversmē viņa bieži raudāja. Bet tas bija aiz pieraduma pie mājām. Pēc dažiem mēnešiem viņa būtu raudājusi, ja viņu izņemtu no patversmes. Arī aiz ieraduma.
- Viņš mani nesaprata un tāpēc uz mani mazliet dusmojās.
- Kā vienmēr, kad es gribu tikt vaļā no kāda, kurš man jau ir apnicis ar savu runāšanu, es izliekos, ka viņam piekrītu.
- Ir lietas, par kurām es nekad nemēdzu runāt.
- Jā, jā, brīvība taču ir sieviete, un jums atņem brīvību.
- Jo vairāk es domāju, jo vairāk man atmiņā uzpeldēja kaut kur izmētāti un aizmirsti priekšmeti.
- Būtu uzzinājis, ka vismaz vienu reizi rats ir apstājies, ka vienu vienīgu reizi gadījums un veiksme ir kaut ko grozījuši šajā neatvairāmajā, iepriekšnoteiktajā kustībā.
- Par spīti labajai gribai, es nekādi nevarēju pieņemt rupjo nenovēršamību.
- Protams, ne jau vienmēr cilvēks var būt prātīgs.
- Notiesātajam katrā ziņā morāli jāpiedalās nāvessoda izpildē. Viņa interesēs ir, lai viss ritētu bez aizķeršanās.
