Kad ir iekšēja harmonija, ir viegli mīlēt gan bērnu, gan pieaugušo. Kāpēc bērna niķus uztveram kā rotaļu un ar smaidu, bet pieaugušo ne?
Tas ir vispārpieņemts, ka pieaugušie neniķojas, pieaugušajiem ir vai nu slikts garastāvoklis, vai nu viņi "meklē kašķi", "uzkasās", bet niķojas tikai bērni :D
Nē, pieaugušie niķojas vairāk kā bērni, jo viņiem tas tik ļoti pietrūkst. Atšķirība tik' tā, ka vairs nemāk, un izdodas pavisam kas cits...
Tas ir vispārpieņemts, ka pieaugušie neniķojas, pieaugušajiem ir vai nu slikts garastāvoklis, vai nu viņi "meklē kašķi", "uzkasās", bet niķojas tikai bērni :D