es rāvienā tukšoju dzīvi, lūk, ņemiet šo pudeles kakliņu un atstājiet sniegā, lai kūst

es varbūt pat patiešām nevēlos runāt par tām visām lietām un nelietām, kas mani skumdina un liec pie zemes tik ļoti kā zaru pie kura kāds pakāries, arī par to, kas mani silda no iekšsienām tik ļoti kā baudā karstošas asinis, es nevēlos sev atgādināt. Vasaras dienas un atskārsme par atkal kādā pasaules malā caurkritušu un neizjustu pavasari ir caurmērā mani mierinošas.
Ir bijis tieši tik daudz, lai varētu sacīt, ka atkal tā dziļumu apjauta apkārtējajās norisēs nav manī nogulsnējusies.
Dārza svētki centra pagalmos, zaudēta samaņa mīlestībā un skābens sajūtu sulīgums baudas tuksnešu vietā

vienīgais, kas varētu kalpot par attaisnojumu tam, kā man ir izdevies nokļūt tik empātiski neizdevīgā un kreatīvu iznīcinošā dzīves momentā varētu būt tas, ka es no pirmā elpas vilciena vai lokomotīves smagnējās dunas, kopš ielaidu sevī šīs sevis dzīvības dīgsnu, esmu ilgojusies un svēti ticējusi mīlestībai k visa pirmsākumam, satvaram, vienīgajai, kā dēļ ir vispār vērts kaut ko ne vien uzsākt, bet pat turpināt atkalnotiekamību
Tagad arī atmiņu čūska atlodā indīga un gluma un šņākuļo pie mana kakliņa par to, cik viegli esmu palaidusi vaļā to, kas pirms gada mani padarīja grūtu - socializēšanās neesamība, tagad tā visa vietā tās ir tā kā nevis nedaudz par daudz, bet tā neatvairāmi uzglūn un ir zemas kvalitātes, jo mani arvien nepamet neīstuma izjūta un rezignētība, kas kā vispārēja intoksikācija pārņem brīžos, kas saproti, ka nevēlies nevienam dot to vienību sevis, kas palikusi neskarta.
Todien, kad sākās sevis apzinšanās periods radošo personu sociumā un dzīves procesiju identificēšana rakstošā materiāla resursos, es pieļāvu vienu no iznīcinošākajām kļūdām, jo iedomas, ka pati varu spēlēties ar visu un visiem - paliekot dzintarainā gaismā un dvēseliskas neizskaramības oreolā ir meli.
Es neprotu dzīvi nu vairs, bet ticu, ka man ir laiks, vienīgi nav atbalsta punkta, kas skrupulozi iedvestu manās dienās stabilitāti rītdienai.
Mana ģimene par augstāku vērtību ir nostatījusi naudu, un, vai būtu pareizi, ja tuvākie ģimenes locekļi ierosina krimināllietu pret bērnu, ja stāsts ir tikai par nepietiekamām finansēm un izvēli par labu mīlestībai ?