01:32 am
Šķiet ka ar katru dienu pa kripatiņai apjaušu sevī,
savu tik briesmīgo raksturu. Iespējams tādēļ,
ka ir sanācis paskatīties no malas tikai uz savām sliktajām īpašībām,
kas pārsvarā grozās tikai ap manu egoismu.
Varētu teikt, ka šobrīd apzinos savu egoismu.
Ceru ka man tomēr nav tik briesmīgs raksturs,
lai vecumdienās neviena negribētu ar mani precēties.
Sevi varu iedomāties bez zobiem, bet šarmantu :D
Šī diena kā diena, tik pamostoties atkal bija dulla galva.
Par daudz gulēts, un mazliet sirdsapziņas pārmetumi par to ka uz darbu neaizgāju.
Jau trešo dienu.. Vakarā tomēr izdomāju ka ir jāiet spēlēt.
Gariem zobiem atdevu tos 16Ls par dalību.
Kautkā sanāca ka tik labu sākumu es pats sev pat nebūtu prognozējis.
Zaudēju grupā tikai vienam. Nu neko. Pec divām nedēļām fināls.
Stāvēt pieturā, man lielākoties sanāk pec turnīriem,
un tur tā gaidot nakts tramvajus es parasti aizdomājos.
Šovakar atkal pieķēru sevi pie domas, par to jaunā gada parunu.
Kā sāksi gadu, tā arī turpināsies, vai kautkas uz to pusi.
Sācies viņš ir ļoti labi. Gan skatoties jaunā gada pirmās stundas, gan arī šo brīdi,
ja to vel var traktēt kā gada sākumu.
Savādi, bet tas teiciens attaisnojas. Laikam jau atkal suģestija.
Krītošas zvaigznes un vēlēšanu ievēlēšanās, gada labais sākums.
Tas viss ir manā galvā un mani pozitīvi ietekmē.
Jāizlasa kāda gudra grāmata par apzinātu zemapziņas ietekmēšanu.
Būšu ceļā uz pasaules kundzību :D
01:47 am
Pie loga velkot pirms miega cigareti pamaniju, ka ārā savādi raustās lampas gaisma.
Kautkas ar kontaktu. Bet man brīžiem ir raksturīgi viskautkur saskatīt iedomātas zīmes.
Izskatijās itkā ārā kāds no gaisa fotogrāfētu. Līdzīgi kā zibens laikā.
Šodien tas pats bija ar tām zīmēm bija spēlējot turnīrā. Sanāk aizdomāties.
Tik savādi, ka kautkāda maņticība dažreiz mēdz noteikt kautkādas dzīves nianses.
Vai tā ir, vai nav, neviens nepateiks.
Ja šodien bija forši, tātad rīt būs vel foršāk. Un lai rīt būtu vel foršāk,
ir jāaiziet uz darbu.
Dažbrīd no rīta ceļoties un tajā aukstumā ejot strādāt iekšā ir tāds man neraksturīgs entuziasms.
Tāda noderības sajūta. Varētu teikt, kā zobratiņš lielā mehānismā.
Es tomēr griežos. Dzīvoju. Veidoju pirmkārt savu pasauli,
otrkārt esmu visas pasaules kā kopuma elements.
Pasaules, sabiedrības utt. Vienvārdsakot nejūtos nekam nederīgs,
jo kustos un kautko daru. Ja kustos un kautko daru, tātad dzīvoju :P
arlabunakti :))
02:18 am
šis laikam bija tad kad pirmoreiz viņu pamaniju tā vairāk.. :)
"11/20/06 01:38 am
"Neuzdod man jautājumus, un es tev nemelošu.""
Jāiet izšaut kādu tējiņu :D
05:01 pm
Šodien saņemot algu, bija tāda nopūta.
Labāk jau nebūtu tik daudz bezjēdzīgi gulējis.
Ik pa laikam atgriežos pie sava gribasspēka trūkuma.
Jācenšas kautkā audzināt raksturu.
Turpmākajā dzīvē man tas noderētu. Raksturu, gribasspēku un pacietību.
Gribētos lai šīs trīs lietas, man Lieldienu zaķis noliktu zem egles.
Tās pašas kas lielajā istabā veljoprojām pūst. Pec mājinieku domām,
ja skujas nebirst, tātad izskatās skaisti.
Man gan ir savādāks viedoklis šajā gadijumā.
Tātad tuvākajā laikā es kāpšu vannā,
un pectam pavazāšos pa dzīvokli kails :D
Bet šis vakars būs īpašs.
Mazliet vēlāks, bet būs :)