Šodien iereģistrējos facebookā. Pēdējā laikā man patīk nogalināt laiku ar šādām pilnīgi absurdām un nevajadzīgām lietām. Tā ātrāk nogurst manu acu plaksti un neatliek nekas cits kā iet gulēt un pamostoties doties uz darbu. Tur es varu būt mierā ar pasauli. Ar sevi. Izpaliek laiks domām, kas vienu brīdi skumdina, bet nākošajā liek smieties.
Un tomēr ja mana dzīve būtu filma, tā būtu komēdija. Jādomā tikai, kur smiekli mani aizvedīs. Vai asaras būs saldas vai tik sāļas, rūktas kā īstas?

„Viņa smejas tik daudz un tik skaļi, kā prieks no tā visa būtu aizgājis.”

Kaijas šodien dejoja arī virs Rīgas starptautiskās autoostas. Dīvaini, kas tās satraucis?