Pirms pusotras nedēļas aizsākas projekts un attiecīgi manas apmācības. Biju pārsteigts, ka momentā pārējā grupa man metās virsū ar jautājumiem par paveicamo. Nedaudz neērti, jo šis laiks bija, lai tiktu apmācīta nevis uzņemtos lielo atbildību. Tomēr, no saņemtajiem jautājumiem, esmu atklājusies savas „aklās” zonas un zinu pie kā jāpiestrādā nākošos mēnešus.
Projekta laikā esam darbojušies bez brīvdienām. Vakar atnākot mājās, gandrīz uz kājām neturējos. Tomēr šodien pēdējā diena un viss nudien liekas diezgan cerīgi. Tagad.

Vēlējos atzīmēties, ka ar vien esmu šeit un aktīvi lasu savu tuvāko ierakstus  Bet, lai veidotu ierakstus pašai, laiks gan ir izzudis. Īsti nesūdzos, tomēr dažkārt pietrūkst Me-time.

Darbā strauji tuvojas laiks, kad tiks uzsāktas manas apmācības jaunajam izaicinājumam. Līdz šim esmu piedalījusies dažādās pārrunās un pildījusies psiholoģiskos testus. Vakar ar mani sazinājās Somu ofiss, lai pārrunātu testa rezultātus: kā izrādās, pēc testa rezultātiem būšu demokrātisks līderis, kuram kolēģi labprāt sekos. Tieši tas, kas vajadzīgs!! :]

Nedēļu pavadīšu kā uz adatām.... un ja viss beigsies slikti, tad uzskatīšu, ka profesionāli nekam nederu. :/
Bet visādi citādi, dzīve pārmaiņas pēc liekas mazāk "sūdīga" kā agrāk. ^^

Vēl tikai mazliet un atvados no domāšanas ar skaidru, sirdi nepiecūkotu prātu. Un tomēr, tas mazliet kā netiek pārvarēts, tā netiek. Un bailes prātu atbrīvo no cukurainām glupībām. un tomēr, ļoti gribētos... Bet tikai pacietību! Vēl jau nemaz nav pareizais laiks.

Lode izšaujas. Gluži kā līdz sekundes simtdaļās palēlinātā video uzņēmumā, apzinies katru šūnu, ko tā savā ceļā rauj. Agonija turpinās, šāviena troksnis nav patvēris atvieglojumu.

krievu rulete: revolveris notēmēts pakausī un gaidi, kad atskanēs šāviena apdullinošais troksnis. Šāda sajūta nepamet jau kopš brīža, kad izkāpu no gultas.

Pirms kāda laika, man lika novērtēt simpātijas pret viņu 10 baļļu sistēmā. Pateicu 8, lai gan domāju par 7. Nevēlējos atzīt, ka nemaz tik ļoti viņš man nepatīk. Tomēr šodien, savas simpatijas novērtētu ar 9, būtu pat vairāk, ja pati neaizlaiztos. Bet ko tur lieki, jo augstāk kāpj šis skaitlis, jo zemāk un zemāk atrodas mans pašvērtējums. un tad, kad zūd drošība par sevi = es bēgu.

es to noteikti uzskatīšu par mūsu pirmo randiņu.
:D :D :D
ar vien esmu smieklīga

Kaut stāvi uz galvas un apkārt dārd salūts, bet tu ar vien esi nemanāms.

Cik liela iespēja, ka izsauktais taksists dzīvo Tev blakus kāpņutelpā? Kārtējo reizi pasaule, Latvija, Rīga liek atgādināt par saviem miniatūrajiem apmēriem. Bet ar šo vēlējos atklāt īsu rezumē par izdevušos ballīti. Savukārt ballīte man lika atminēties cik patiesi feini ir atrasties šai dzīves posmā ar šiem cilvēkiem, kas izvēlējušies būt man līdzās.

noskatijos World war z. nu man patikā, jā, jo īpaši Muse <3

Tikko es sāku iebraukt lietuviešu valodā, tā rīt jau pienākusi pēdējā diena. Nečīkstu, tiešām priecājos, ka atgriezīšos mājās un varēšu runāt daudz latviski. Bet viennozīmīgi, šis projekts bija patīkama pieredze. :]

es Radisonā, ādas šortiņos, zābakos, ar maksimas maisiņu stāvu un gaidu liftu, un protams apkārt, kādi 30 vīrieši uzvalkos no kkādas konforences atgriežas.:D Tik muļķīgi. Bet vēl muļķīgāk ar viņiem vienā lifta kabinītē spiesties un izkāpt biznesklases stāvā. :D

Vakar pārbraucot no kāzām, domāju – nedaudz nosnaudīšos, lai gan zemapziņā nojautu ar ko šī snaušana varētu beigties. Rezultātā nogulēju 13h un pamodos līdz ar modinātāju. Lai gan patiesībā vajadzētu sakārtot dzīvokli un kravāt koferi. Ka ne kā rīt dodos divu nedēļu komandējumā. Oh well. Šovakar acīmredzami būs daudz, daudz darbiņu.

Esmu saaukstējusies. Šķaudu bez būtiskām un vērā ņemamām pauzēm. Pats smieklīgākais, vakar šādā šķavu stāvoklī gāju izraut savu otro gudrības zobiņu. Sarunāju ar ārstu, ka šķaudīšanas gadījumā pacelšu roku. Par laimi, roku tā arī nenācās pacelt. Tiešām feins zobārsts ir gadījies.

5dienas nakts: atrodos guļamistabā, gultā, caurspīdīgajā šifona naktsveļā un graužu ķiploku grauzdiņus. Traki.

Izturēt nevaru cik ātri mēdzu samīlēties svešiniekos!! Vēlētos būt nedaudz vairāk līdzīga tēraudam un cauri izlaist tikai vērtīgākos. But no! Bet labi, jāsagaida vien vizīte pie zobu daktera un šī (nu dien stulbā un absolūti liekā, nepiemērota) aizraušanās pāries! svaigā klaba ierakstā lasīju – Cilvēki pāriet. Nav īsta iemesla neticēt.

Patīk, kad lietas nokārtojas.

Zobārsts pārciests. Pacietīgi izrāva vienu no gudrības zobiem. Pēc divām nedēļām sekos nākošais.

Jūtu, kā anestēzija lēnām pamet vaigu, vietā laižot sāpes.

Buža zvans zobārstam:
„Labdien, es vēlētos pierakstīties pie zobārsta!”
„Pie kāda?”
„Pie pacietīga!”