Es gribētu teikt, ka esmu īpaša, bet šī vēlme vien jau liecina, ka tāda neesmu, nevarētu būt un nekad nebūšu. Iespējams tas viss tikai dēļ šī savādā laika, nejauši atklātās patiesības, kas to lai zina, bet vienu varu teikt droši – dzīve nav kino, nav 5min gara dziesma, nav glezna, kas aizrauj, nav tumši sārts vīns tavā glāzē. Bet kas tā ir? Nezinu, ne viens man to vēl nav atklājis, nav iečukstējis ielas krustojumā pirms izdeg zaļā gaisma. Es varu tikai minēt... Varbūt dzīve ir liels tukšums, kuru nav iespējams piepildīt. Varbūt tā ir salauzto sapņu fabrika. Bet varbūt tās nemaz nav un šis viss ir viltus. Varbūt. Vai varbūt tomēr nevar?