Iespējams, šodien es redzēju pašu skaistāko vīrieša smaidu, kas atklāja balto zobu rindas un divas velnišķīgas bedrītes melno rugāju vaigos. Gluži kā no filmas iznācis tēls, kas tīšuprāt izlēma smaidīt manu zaļo acu (jā, En, man ir zaļas acis!! :p) priekšā. Tas bija elpas aizraušanās cienīgs mirklis. Viņš, es un nelaimīgie, kas nokavēja laimes vilcieniņu.