Es zinu, ka tas nav labi un man būtu jāatvainojas. Bet man nu dien nav ne kādas vēlmes piespiesties un rakstīt. Nedomāju, ka par to kāds mani mazāk mīlēs, nedomāju, ka iedzīs šaurielā un sitīs un, tomēr, es atvainojos. Atvainojos tiem visiem, ko pievīlu. Bet man nav iekšā. Nemaz.

Un nu, par šodienu:
Jau atkal iegriezos trakajās dienās ar vēl trakākajiem cilvēkiem. Nav runa par to ko nopirku un cik daudz naudas izmetu vējā, bet par to, kas notika ceļā no vīriešu apģērba nodaļas uz One way veikalu. Tātad, iet divi puiši. Viens no viņiem uzmanību saistošs un, acīm redzami, mēs tik pat saistošas, jo neba cits iemesls bija viņa ieskriešanai dzeltenajā stendā. Tas bija tik nevainīgi un skaisti. Klišeja, kas vienmēr liek pasmaidīt.