Rakstot maģistru esmu kļuvis nervoza. Nepatīk. Piemēram vēl vakar telefona sarunas laikā sabļāvu uz mammu un knapi noturējos, lai nepateiktu, lai nejaucās lietās, ko nav mācījusies jau 30?....40?gadus? Nepateicīgi no manas puses. Jo mamma man ir labākā, vienmēr palīdz, vienmēr manā pusē, bet es te uzvedos kā pusaudzis kam sakāpts uz varžacīm. Nekas, nekas, vēl tikai līdz 13/05/ un tad vēl aizstāvēšana, protams, ja tik tālu tikšu. :D Gadīties jau var visādi.