17 Janvāris 2013 @ 21:29
 
Trīs naktis aizvadītas teju bez miega., aiz guļamistabas sienas risinās ģimenes drāma, bet es kā vērotājs (šai gadījumā – klausītājs) aiz zilā ekrāna. Naktīs pārdzīvoju līdz ar tēvu, kura dēls lēnām, deguna galā ceļā nogājis šķērsi. Dzērājs, narkomāns – šādus vārdus izmanto tēvs un viņa balss salūzt. Es domāju, viņam pašam riebj izmantotie vārdi, to nozīme un gaužā patiesība par ģimenes postu.
Narkomāns. Aiz manas guļamistabas sienas dzīvo narkomāns un ģimene, kurā saknes dzinusi šī nelaime. Man nu dien sirds lūzt. Un šādu ģimeņu nav retums, diemžēl. Bet tagad, tik tuvu man – tas biedē.
Vakarnakt, pirmo reizi, dzirdēju arī pašu narkomānu – viņš piesauc depresiju, ne kliedzienos, bet skaļā, nopietnā balsī.
 
 
( Post a new comment )
[info]william on 18. Janvāris 2013 - 09:36
Šodien pa pozitīvo:

Pirmais pozitīvais ir tas, ka tā ir blakus kāpņutelpa nevis tavā.
Otrs pozitīvais aspekts ir tāds, ka šādos brīžos īpaši var novērtēt, cik ļoti tev ir palaimējies ar savu ģimeni un saviem draugiem, kuri arī grūtākos brīžos neķeras pie tādiem dranķiem.

Vēl? :)
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
buziits[info]buziits on 18. Janvāris 2013 - 21:06
taisnība. :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)