Reiz viņa deva solījumu mīļotajam, vēstules rakstīt tikai skaistākajās vietās un daļu skaistuma ar vārdiem nozagt viņam. Tas nebija Bastions, kas lūdzis šāda solījuma, tas bija laika nolaupīts cilvēks, ar kura pagātni vēl pēdējo gadu dalīja telpas. Vendija turējās pie solījuma, mīļotajam rakstīt tikai skaistākajās vietās, pat ja mīļotā seja mainījusies tik pat bieži kā meža lapotne horizontā.
2 raksta | ir doma