Cilvēks man teica, lai domāju par to, ko vēlos sev blakus. Tad paskatījās uz mani vēlreiz un teica, lai domāju par to ko vēlos. Tā vietā, esmu iegrimusi domās par to, kas esmu un kāpēc pārvietošanās ir šāda. Tad atgriežos pie pirmā norādījuma un manas domas ir tukšas, tikai viena lieta, raksturojums tajās maldās – vēlos ko skaistu.Bet tās nav robežas, kuras mani mudināja atrast. Tā ir vispārēja vēlme visā ko daru. Un tad, pavisam nedaudz aizdomājos par to, ko es tiešām vēlos... un tad nu dien man palika bail. Es vēlos turpināt strādāt, katru dienu veikt vienu un to pašu ceļa posmu ar vienu un to pašu mūziku manā galvā. Pašlaik neesmu gatava pārmaiņām, un tad, kas biedē – kad būšu?