Šodien par sevi uzzināju kaut ko jaunu: "...nekaunīga, nepateicīga, divkosīga, kas njefig neko nerubī..."
Cilvēks laikam domā, ka pār viņu ir nākusi apskaidrība - man gan šķiet, ka tā drīzāk ir neskaidrība!
Un viņa vēl ilgu laiku sevī glabās nepamatotas dusmas. Man viņas pat nedaudz žēl. Nabadzīte, ja viņa zinātu, ka ar savām dusmām mani tikai izklaidē!
Es uz šīm dusmām neatbildu aizvainojoši, tik uzsveru, ka "pēc pāris gadiem, cerams, ka pati par sevi varēsi pasmieties - tas nozīmēs, ka esi izaugusi!!"
Mūzika: Mondo Bongo 'Mr and Mrs Smith'
Comments
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kāds uztver dzīvi saasināti
(Reply to this) (Thread)
jā, sen nebiju saskārusies ar tādu stulbumu! it kā jau neņēmu visu notiekošo nopietni, bet vēlāk galva gan sasāpējās! un tad manī parādījās dīvains jautājums: "Dievs, vai tu gribi teikt, ka man nav taisnība un, ka man būtu jāļauj sevi izmantot? es jau tā stāvu malā un neatbildu uz apvainojumiem, kas virzīti uz visu manu ģimeni! es cenšos neizjust naidu, bet es nevēlos nepretoties un pilnībā piekāpties."
Jep, svētceļojums man nedaudz licis padomāt par cilvēku attiecībām - par piedošanu, atriebību... cik ļoti iespējams mūsdienās ir nepretoties ļaunumam ar ļaunumu?
Jep, svētceļojums man nedaudz licis padomāt par cilvēku attiecībām - par piedošanu, atriebību... cik ļoti iespējams mūsdienās ir nepretoties ļaunumam ar ļaunumu?
(Reply to this) (Parent)