Klusums... par neiedomājamo atklātību...

buzene @ 14:41: jā, sen nebiju saskārusies ar tādu stulbumu! it kā jau neņēmu visu notiekošo nopietni, bet vēlāk galva gan sasāpējās! un tad manī parādījās dīvains jautājums: "Dievs, vai tu gribi teikt, ka man nav taisnība un, ka man būtu jāļauj sevi izmantot? es jau tā stāvu malā un neatbildu uz apvainojumiem, kas virzīti uz visu manu ģimeni! es cenšos neizjust naidu, bet es nevēlos nepretoties un pilnībā piekāpties."
Jep, svētceļojums man nedaudz licis padomāt par cilvēku attiecībām - par piedošanu, atriebību... cik ļoti iespējams mūsdienās ir nepretoties ļaunumam ar ļaunumu?