es jau nevainoju viņus.
vnk aizdomājos, ka kaut arī kāds ir dusmīgs, vientuļš, vienaldzīgs un neapmierināts ar dzīvi, tas nepadara viņu nesekmīgu dzīvē (kaut nu skolās būtu tāds priekšmets). viens mans draugs situācijās, kad nejūtos labi, būdama dabīga, saka: "bez visā tā, kas tev ir, tu nebūtu tas, kas tu esi".

un ja jau ir tāda dzīves skola, vai tā nav tā pati dzīve? un ja ir, ta jau visa dzīve ir skola, no pirmās dienas līdz pēdējai - tātad vnm ūs iespēja visu labot.. tik tā saņemšanās lietas ir tāda apšaubāma, bet tas jau nāk no mūsu katra iekšienes..

vnk gribēju pateikties par vielu pārdomām. -> paldies..

nav par ko..

vnk gribēju uzturēt sarunu

tev sanāca :)