Mmm, tieši šodien netīšām "uzskrēju virsū" šādiem, manuprāt diezgan patiesiem vārdiem, kādā rakstā, žurnālā "36,6 C", kuri man atsuca atmiņā novēlējuma jautājumu;
"(..) Taču nekonkretizējot, tieši ko kuram vajadzētu, lai kā gribētos, ka dēls labi nokārto eksāmenu, bet meitas izredzētais izrādās īstais. Varbūt karmiski tas viņiem nemaz nav paredzēts. Tāpēc saviem mīļajiem mums tiesības novēlēt vienīgi to, lai viņi būtu veseli un laimīgi, taču pēc savas, nevis mūsu izpratnes. (..)"

Šķiet, man tā ir tīkamākā versija :)

vārdi patiesi patiesi. Bet domāju tā pamatos, kas ir "vēlējums"? Tas ir "enerģijas bumba" vai "vārdu salikums" vai kas? Jo neskaitāmie vēlējumi rītā un vakarā izklausās pēc tukšiem vārdiem vien. piem... lai tev labi klājās; lai tev veicas; lai izdodas; nu turies; saņemies; xm, kaut tu sprandu salauztu; lai jauka diena. Tāpēc neaizraujos ar vēlējumiem, ja kādam varu kā palīdzēt un vēlos to darīt, tad daru, bet vēlējumus saku reti, pamatā, lai neizstumtu mani.

Jā..daru, ja varu.
Bet ja palīdzība ir tieši šis vēlējums, tieši kādam, tieši tajā brīdī?
Enerģijas bumba var izrādīties jebkas, tāpēc ir vērts izdzīvot mirkli, brīdi... Un darīt nu tā, kā tajā brīdī šķiet nepieciešami, kaut kādā, atkal jau, intuitīvā līmenī..