Tamias Striatus - Par migrāciju

Starp visām dzīvošanām es pamanījos padzīvot arī
1) Āgenskalna priedēs, vienā no tām vienādajām blokmājām, kur dalījām četratā divistabu dzīvoklīti. Tas bija pirmajā kursā, kad dienas aizvadīju anatomikumā, rokoties pa burkām ar sirdīm un cilājot Stīva Morgana iekaltušās iekšas. Vēlāk to pašu dzīvokli dalījām trijatā, un šad tad ar kādu kaučsērfinga ceļotāju, viena no spilgtākajām atmiņām ir aiz loga smilškastē nomirušais bezpajumptnieks.
2) Pēc tam bija plāns pārcelties uz Mārupi, bet nesanāca, tāpēc es sāku dzīvot centrā pie Čācenes, atkal trijatā + kaķis divstabu dzīvoklī. Aiz mana virtuves loga strādāja meitenes, bet pretējā mājā atvēra viesnīcu. Bija fun, kā sacīt jāsaka.
3) Un pēc tam es mazliet padzīvoju pašā centrā skaistā namā ar sargu pie vārtiem. Un daudz strādāju, toties tuvu mājām.
4) Pēcāk ar kaķi pārcēlos uz gandrīz-centru, kur naktīs garām uz depo rībēja tramvaji un īsti nevērās ciet logs, toties tur bija smuki un forši, īpaši pirms pavasara, jo pavasarī/vasarā visu foršumu noklāj kaķa ziemai uzaudzētās pinkas. Īstenībā es daudz to foršumu nebaudīju, jo praktiski visu laiku strādāju, toties kaķis juka prātā no vientulības.
5) Un pēc tam mēs ar kaķi pārcēlāmies uz Ķengaragu, bet tas nevilkās ilgi, jo ķengarags galīgi nav forša vieta, kur dzīvot. Vienu vakaru, kad, kā ierasts, nedega gandrīz neviena laterna, un es tausījos mājās no tramvaja pieturas, uztaustījos kautiņam pie manām durvīm un sapratu, ka būs gana. Tonakt sakrāmēju somās mantas, nākamajā dienā pazvanījos apkārt, atradu jaunu dzīvesvietu, atprasījos uz stundiņu no darba un fiksi pārcēlos, lai vakarā varētu iet uz jaunām mājām.
6) Jaunās bija Pļavniekos. Tur mēs bijām 2 cilvēki + 2 kaķi. Un, es jums teikšu, 2 kaķi ir kaut kas nenormāli smieklīgs un dubultā mīļš. Un tur bija forši, ja neskaita faktu, ka mans ikdienas ceļš no Pļavniekiem uz Imantu aizņēma 1,5h turp un 1,5h atpakaļ. Tad nu pēc kādiem dažiem mēnešiem es atkal pārcēlos
7) uz Brasu, kur vispār bija nenormāli forši, tāpēc nodzīvoju tur gandrīz gadu komplektācijā 2 cilvēki + kaķis, pa to laiku sakrāsojot dzīvokli visādās jocīgās krāsās. Tur arī nebija mēbeļu, ja neskaita manu matracīti un drēbju stangu. Iesaku visiem migrētājiem izmēģināt dzīvi šādās tukšās telpās.
8) Un pēc tam es dzīvoju Spānijā pie jocīga puiša, kura kvēlās mīlas dēļ nācās pārcelties
9) uz citu dzīvesvietu tanī pat pilsētā, un tad dzīvojām komplektācijā 2 latvieši + kolumbiete milzīgā senlaicīgā dzīvoklī.
10) Un pēc tam es kādu mēnesi dzīvoju Latvijā pa visādiem dīvāniem, jo nebja īsti, kur te dzīvot, līdz ievācos mājā Āgenskalnā, kur gan bija + kaķis, tomēr tas nevilkās ilgi, jo es sadomāju, ka laiks dzīvot vienai,
11) un pārcēlos uz Iļģuciemu. Te ir derīgi zināt krievu valodu, jo citādi var būt grūtības saprasties ar pārdevēju veikalā. Te nevajag daudz apkārt blandīties naktīs, toties narkomāni no pretējā dzīvokļa ir diezgan smieklīgi, kad satiekamies liftā. Te ir arī tusiņš skūtgalvjiem ar svītrbikšu dreskodu svētdienās pie Maximas, un ceļš ar Alvixu līdz Vecpilsētai maksā 3Ls. Ceļš uz darbu 17 minūtes, ceļš no darba 15 minūtes. Ceļš līdz draudzenei, ar ko kopā iedzert kalimočo, - 5 minūtes. Neviens no kaimiņiem nenodarbojas ar seksu 2 reizes nedēļā kā pēc pulksteņa, kā bija novērots Pļavnieku dzīvoklī, jo pārsvarā mani kaimiņi ir gados. Toties tā vietā no visām pusēm var dzirdēt televizorus, citu par citu spalgāku. Lai gan kopumā man šķiet, ka Nino Katamadze viņiem nodara pāri vairāk kā man Degpunkts.