Quem deus perdere vult, dementat prius

Mans muzejgājiens iesākās un apsīka Biržas mājas "Fūgas" objektā. Mani nepamet sajūta, ka tā laiva (oi, tfu, gondola, pardon) tur nemainīgi karājas jau no pagājušā gada, vienīgi šogad atlūzas drusku satuvinājušās. Skaņas instalācija, kā šamā nodēvēta, tomēr palika manam drusku augstāk par vidējo latvieti attīstītajam prātam absolūti neizprotama. Samiksējot radušās sajūtas un apskates vietas aprakstu, abas ar Foršo secinājām, ka vienīgais uzbudinājums no redzētā radies.. vēderā. Jebšu - vienkārši zvērīgs izsalkums. Bet, kas zina, varbūt tas tā arīdzan bija paredzēts.

"No kāda spēka tavas gribas spēks [..]?"

Redz, arī Šekspīrs nav ticis gudrs, pie kādiem augstākajiem lai vēršas pēc gribasspēka bakalaura piebeigšanai. Termiņš - 15.05. Progress - ~50%.

Viedi N. Uzulēna vārdi: "Ja ir jāiegūst viela, kas ir Brazīlijas riekstā vai siļķē, simt pīrādziņos to neatrast."

Runājot par pīrādziņiem... Pat neatceros vairs, kā tie garšo. :)

Tāāāds izbrauciens... Nu TĀĀĀDS... Ideāli gluds grants ceļš virzienā Dundaga-Ventspils. 15. km ventiņu virzienā un - liktenīgs trāpījums vienīgajā nelīdzenumā. Rezultāts? Pārsists benzīna filtrs, mašīna uz ceļa bez izredzēm to iedarbināt.
Toties forši pasauļojāmies +25 grādu karstumā, izbaukājāmies ar evakuatoru un atbrīvojām kabatas no nebūt ne liekās naudas. :D

Bet vai pie tā apstāties? Nu nē! Šodien - otrais mēģinājums, tikai šoreiz pa gludākiem ceļiem. :)

Jēj, viduklis ir atkāpies uz iepriekšējo centimetru desmitu! :)
Ja godīgi, ir pat drusku piemirsies, ka "kaut ko" neēdu un dzīvoju pēc "kaut kādas" diētas.
Skapī plauktiņa "par knapu" vietā nu diezgan strauji veidojas - "bezformīgi maisveida apģērbi, no kuriem derētu atbrīvoties". :)

Vienīgā problēma, kas patiesi šodien nomoka - ko tādu garšīgu pagatavot darbīgā svētdienas dienā pēc laba sestdienas vakara Igo koncerta? :)

2 mēnešu + 3 nedēļu bilance:
mīnus 8,5 kg
mīnus 8 cm
plus 8 MJ enerģijas

Manā dzīvē patiešām ienāk tie ĪSTIE cilvēki.
Nu kam vēl ir laime saņemt dāvānā "vienkārši tāpēc, ka labs cilvēks" biļetes uz visvisvismīļākā mūziķa koncertu?

Kafijas trauks saka "attā, attā!"
Pāris lauskas pēdā, pārējās jau miskastē.
Tik tā doma neatstājas - kas gan tik labs ir gaidāms?

Esmu ar joni metusies atdāvināto zābaciņu iestaigāšanas izaicinājumā. Tagad saprotu, kā jūtas "tie klibie sienāži uz pusmetrīgajiem papēžiem". :D

Vakar pa ceļam uz Kurzemes jūrmalu pirmo reizi redzēju tiiik milzīgas un blakusesošas dzērves... Aš maziņa un pavisam neaizsargāta sajutos (tas nepavisam negadās bieži).

Sēžu četrās sienās 500m jūras un nesaprotu - smieties vai raudāt.
Smieties no tā, ka ir tik labi?
Raudāt par to, ka nemaz, nemaz tik labi nav?

Bilance - uzrakstīts pusdarbs no (pagaidām) sešiem. Pārējie piecarpus, jūtu, jau pamazām briest savā gatavībā. :D
Žēl gan, ka no tiem visiem savējais gatavībā ir visupēdējā vietā...

Dienas pārsteigums - ar mani grib duelī dziedāt cilvēks, kuru līdz šim esmu redzējusi tikai cienīgā attālumā un līdz kura līmenim man, uzskatu, vēl augt un augt, un nebeigt augt.

Tā, lūk, ļautiņi. Eju rakstīt.

Ar šito vajag sevi sapurināt!

Nekā, nekā no tevis netaminu,
Vien sliežu dunoņa kā sniegi snieg.
Vien kādai nāvei nemirstību svinu,
Nekā, nekā no tevis neatminu.

Vien krūtīs vientuļš pārmijnieks
Uz tavu balsi asinsriti liek.
Nekā, nekā no tevis neatminu,
Vien sliežu dunoņa un snieg un snieg...

/E.Bārs/

Cik gan maz vajag pilnai laimei!
Stipro (lāča) plecu, uz kura izraudāties un izpriecāties.
Sajūtu, ka beidzot esi vajadzīgs.
Modinātājpulksteņa vietā 5cos no rīta - modinātājzvanu no cilvēka, kuram Tu esi mīļš.

Neaprakstāms laimes kamolītis manī iekšā...

Patīk man, ka esmu viegli ietekmējama. Un vēl vairāk tīk, ka esmu viegli ietekmējama pozitīvā virzienā. :)
Viena vienīga tikšanās nepilnas stundas garumā, un - es LIDOJU! Varat saukt to par mīlestību, par neprātu, par apmātību vai tauriņiem - uz visiem atbilde būs "jā"!

Iedvesma, paliec ar mani!

Pilnīgi no zemapziņas dzīlēm apziņā ir iepeldējušas atmiņas par aizpagājušo vasaru un tās nozīmīgajiem cilvēkiem. It sevišķi Skolotāju, kuram tagad vien domās varu teikt neaprakstāmu "PALDIES" par vērtīgajām dzīves mācībstundām, prāta un ķermeņa sakārtošanas paņēmieniem, spirdzinošajām peldēm ledusaukstā ezerā, jogas un meditāciju praksi... Nē, beigts viņš nav, bet nesasniedzams gan.
Sargi sevi, un Dievs Tevi sargās...

Saņemšanās lēnām briest. Viņa ir briedusi pēdējos četrus mēnešus, un nu izskatās, ka būs beidzot nobriedusi tā pa īstam.

Šī vakara noskaņojumu visspilgtāk raksturo, lūk, šī dziesma. Kā gan lai savādāk apraksta to sajūtu, kad visu mēnesi strādā kā zirgs (manā gadījumā - ķēve :D ), un apbalvojumā tiec pie tāda rēķina, kas teju vai sakrīt ar algas pilno apjomu? :/

Jo vairāk darbu, jo lielāka stabilitāte.
Tomēr - jo vairāk darbu, jo mazāk (lai neteiktu - necik) laika patīkamajam. Laiks sev tiek atlikts un atlikts, un atlikts... Dusmas pašai uz sevi, bet no otras puses - kad tad vēl sakrāt tam ilgi gaidītajam atvaļinājumam, ja ne tagad?

Mēnesīša jubileja dikānistes statusā sagaidīta! Šoreiz - ar pašceptiem vieglajiem siera cepumiem, tēju ar pienu un Mocartu. :)