Pirmā pazīme, ka arī Rīga man paliek jau par mazu/sāku te izteikti iedzīvoties - nav neviena izgājiena ārpus mājas jebkurā Rīgas rajonā, kad nesatiktu kādu "savējo"/pazīstamo. Šodien, lūk, atkal visā centrā man vajadzēja uzskriet virsū tieši "Cukura tantei" no darba un tirgū - onkam, kuram pirms ~ gada pārdevu grāmatu ibookā.
Sēžu mājās, un atkal pārsteigums - te nav neviena paša savējā...
Sēžu mājās, un atkal pārsteigums - te nav neviena paša savējā...