mammas arī ir vīriešu pirmās sievietes. Tikai nepārprotiet :D. Bet viņas mēdz būt diez ko šausmīgi radījumi. Bet te neiet runa par vīra mātēm, par kurām mežoņu stāstus neesmu dzirdējusi un manu draugu mammām arī nav bijuši baisi iebeildumi pret mani. Šoreiz stāts biku no citas sērijas. Man ir viena jauka kaimiņiene. Ikreiz satiekoties, sasmaidamies, sasveicinamies utml. Te nu vienu reizi viņai sanāca paklačoties ar manu māmuļu. Viņa redz gribot tādu vedeklu kā es :D Ha! Kur cilvēkam prāts a? Tikai pēc ģīmja un balss intonācijas sasveicinoties noteikt, ko vajag viņas dēlam :D bet lai jau. Žēļ viņas dēlu nekad neesmu piefiksējusi, kaut arī šeit dzīvoju jau uuuii, ku ilgi. Vismaz šoreiz viņa ir vienīgā,kas domā, ka mana savienība ar viņas dēlu būtu pārlaimīgākais notikums šīs planētas vēsturē.

Nevienam nenovēlu cīnīties ar savas mammas un kāda puiša mammas lielajiem plāniem. Tam paldies dievam jau esmu pāri, cīņā zaudēja mammuki. Man tad bija padsmitnieku dauzīšanās periods un es ar kādas kundzītes dēliem mēdzu dauzīties kopā, abi mammuki sadomāja, ka ar vienu no puišiem man dikti labi saskanētu un mums tik daudz kā kopīga utt. Tajā laikā mans mammuks pat puiša bildi makā nēsāja līdzi. :D Bērni skolo vecākus. Tur nekā nebija. Es dauzos brīva no saistībām, viņš dzīvo pēc formulas - precējies ir bērni. :)

ko es ar to visu gribēju pateikt nezinu, bet varbūt kādam bija interesanti un pavīdēja kāds līdzīgs kadrs no savas dzīves :p