noziegums

Recent Entries

4/1/09 05:10 pm - Lose!

Brrr, es atkal zaudēju.

3/31/09 08:54 pm

Es laiku pa laikam ieskatos 2medusa.com, lai sev atgādinātu, ka atsākt nedrīkst.

3/28/09 06:48 pm

mani vakar drausmīgi nobiedēja raksts

3/27/09 09:11 pm

Bleģ, es gribu pārstāt! Nedrīkst vairs pārēsties! Tas gluži vienkārši kādreiz nebeigsies labi. Kaut viss būtu tik vienkārši. Nekas, man izdosies.

Šodien centos iepirkties, bet mērīšana sagādāja grūtibas... Vairs nesaprotu, kurš izmērs ir manējais.

3/26/09 08:10 pm

Es esmu viena samaitāta jauniete. Turklāt pati vainīga :)

3/25/09 07:59 pm

Šoreiz gan bija grūti. Lai arī cik dziļi bāzu pirkstus sasarkušajā rīklē, nekas nenāca, pat elpa nē.

3/25/09 06:18 pm

Tā ir pašiznīcināšanās. Viena vienīga sāpe, reizē fiziska un garīga. Un nē, nekādus "tas ir psihisks traucējums" vai "diagnoze!". Muļķības. Visam ir cēlonis, nevis pasaule balstās uz jau gataviem rezultātiem. Nevis "žēlojiet mani, jo esmu nenormāla un slima!" bet es esmu parasts cilvēks, kuram dzīvē viss notiek ar kādu "tāpēc, ka...".

3/24/09 08:27 pm

Kā vienmēr, izskats ir svarīgāks par veselību. Nenoturos. Eju.

3/24/09 03:08 pm

Es pieēdos "aizliegtos" ēdienus, bet tad aizgāju atkal aplūkot zobus. Nē, es nevemšu. Labi vien ir, ka vakarā varu ēst tikai, piemēram, kāpostu.

3/22/09 01:08 pm

Nopietni ir tik grūti šo noturēt. Arrrrghk. Man gribas histēriski skriet un pierīties, un pierīties, un pierīties.. es nezinu, kā man izdodas sevi nokontrolēt. Un cik ilgi. Nolaidu jau greiz pārās reizēs, bet.. Vakar pirmoreiz aplūkoju zobus tuvāk, un sapratu, ka nu ir čau. Pirmās bulīmijas pēdas jau saskatāmas. Ja rūpīgi vēro, tad nobus no piekšpuses klāj tāds kā dzeltens noberzējums. Un izrādās, ka zobus nedrīkst un reiz pēc tam mazgāt, jo tad noberzējas virskārta ātrāk un skābe iekožas vēl stiprāk. Kaut kas uz šo pusi, tikai tik tikko pamanāms.

attēls )
Es centīšos pārstāt. Arī vienreiz nedēļā ir par daudz.

3/21/09 12:43 pm

Visā ziņā man jau ļoti patīk tas, ka esmu atradusi līdzsvaru savā dzīvē (runājot par ēšanu), es vairs neuztraucos ļoti, jo zinu, ka esmu smuka, normāla meitene. Protams, kamēr svari turēsies šādi. Nedaudz apaļīga, neesmu tieva, bet tas nekas. Nedalu pasuli melnās un baltās robežās. Ja šodien par daudz, tad rīt tikai dārzeņus un augļus. Un tā pa apli. Pārsvarā augļus un dārzeņus, un reizēm piena produktus un gaļu.

3/18/09 09:13 pm

Es visu laiku aizmirstu to, ka šodien neesmu ēdusi.

3/17/09 05:49 pm - Taču dabiski

3/15/09 08:04 pm

Es šorīt uzsmaidīju svariem. Skaisti, šādi vēl nav bijis vismaz četrus, piecus gadus.

3/13/09 04:54 pm

Man pa īstam ir apnikusi šī tīņu spēlīte.

3/12/09 11:21 pm

Vaaaau, esmu pālī, un cik ir pulkstens? CIK ir pulkstens? Vakariņās bija seši āboli un daudz dzeramā. Nav labi. Es tiko pārnācu mājās un ēdu ēdu ēdu kotletes un grūbas un biezpienu. Nedrīkst. Un bulīmija divreiz šodien. Man jau likās, ka tā apkarota. Derētu dabūt daudz ko ārā, bet man bail, visi nomodā un domās, ka es vemju no alkohola, nevis no pārtikas pārpalikuma. Nedrīkst. Ko lai dara?

3/7/09 11:39 pm

Man ir ba-a-a-a-ail no proteīna trūkuma manā ķermenī, rītdien no rīta ēdīšu OLU. Sen nav ēsts. Tāda dīvaina pašsajūta pārņem, kad ēd gandrīz tikai augļus un dārzeņus. Tā kā būtu salduma par daudz. Es tikai nesaprotu, ko īsti gribas ieēst. Spoguļattēlu fragmentāri vērot gan ir interesanti.

A-ā un šodien pierijos sāpīgi un skumu spēcīgi, bet tas nekas. Es riju riju riju riju bet neko traku nenoriju. Kaut kādus viskalorijainākos augļus. Galvenais, ka neko nevēmu :)

3/5/09 04:42 pm

Devītā diena un galīgi sabojāju, paēdu tā kārtīgi sātīgu gaļas un pupu zupu pa virsu daudz, daudz dārzeņiem, bet ko nu vairs. Jāieturas.

3/4/09 03:58 pm - Sveicināta, mana skatuve.

Šodien jums stāstīšu par 8 attīrīšanās dienām. Pirmkārt, sākšu ar to, ka man ļoti gribās ēst - tad, kad nonākšu mājās pēc pusotras stundas, tā arī darīšu. Ēdu lietas, kurām nav ne vairāk kā 300 kalorijas uz 100g. Pārsvarā jau dārzeņus - kāpostus, svaigus un marinētus, gurķus, burkānus, celerijus, baltos redīsus (ņam!), bietes (ņam!) un tad tos pašus augļus - greipfrūtus, abolus, apelsīnus un banānus. Un tad vēl reizēm glāzi kefīra no rītiem. Graudus ēdu tikai vienreiz trīs karotītes miežu putraimus. Dažas karotes pupu zupā arī bija. Un gaļa pavisam nedaudz, pēdējās trīs dienas atļāvos iekļaut. Šobrīd man svarīgi ir neēst ar kalorijām piesātinātu pārtiku, jo 1) tā ies labumā, mana vielmaiņa ir palēninājusies 2) es pamazām sevi atradinu no stulbumiem, kurus citādāk vemtu laukā. Dažas manas paziņas šobrīd atsakās no šā un tā, man patīk klusībā viņas vērot un stiprināt savu gribu turpināt iesākto. Cik ilgi? Es nezinu. Līdz kādām formālām viesībām, kur pieklājības pēc nedaudz ieēdīšu ko piesātinātāku, pēc tam atslodze uz periodu (bet noteikti tikai pēc tam). Kas ir mainījies? Pēc būtības tikai tas, ka "restartēju" savu sistēmu un vairs nepiēdos vakaros ne-dārzeņus. vēlāk nosvēršos, faktiskie rezultāti nav aplūkoti.

2/28/09 10:44 pm

Šodien pārmaiņas pēc vēmu tāpēc, ka bija slikti, nevis tāpēc, ka ēdu lieki.

Bet vispār, man ir spēcīgi riņķi zem acīm un uz svariem neesmu kāpusi, kaut arī uzņemu diezgan maz kaloriju. Spēcīgi maz. Es vienu dienu pārlūzu, visu vakaru raudāju un nevienam par to neteicu, neko, tikai nākamajā rītā piecēlos un neiegāju virtuvē. Līdz nākamajam rītam neko neieēdu, tikai tējas dzēru. Tad sapratu, ka ilgi tā nebūtu labi, nākamo dienu ēdu tikai augļus. Gadījās aiziet pasēdēt šur tur ar paziņām, apzinīgi ņēmu tēju, kura līdzinās tam, ko drīkstu, nevis karsto šokolādi, kā parasti būtu gribējusi. Uzcienātās konfektes man aizvien stāv somā. Es negribu, lai kāds uzzinātu, tāpēc neattiecos, lai neskatītos šķībi. Man nepatīk konfrontācija. Es te rakstu tādēļ, ka - viens - man gribās to visu dokumentēt, lai varētu veikt pašanalīzi un divi - kādam citam noteikti interesētu kā tas ir, būt šādā situācijā. Es nemeklēju palīdzību, un sapratu, ka pa īstam nemaz negribu pa tiešo ar kādu dalīties, jo tad mani pārņem dīvaina trauksmaina sajūta. Es jūtos neērti. Katru reizi nožēloju, kad sarunu ievirzu kādā man sāpīgā tēma, jo, patiesi, man laikam vienkārši negribas dzirdēt citu viedokli. Man ir bail. Tie mani ir spēcīgi sāpinājuši. Rakstot ierakstus nekad neesmu pārliecināta par to, ko daru - vai vispār drīkstu atvērties tik plaši vaļā, lai tādos sīkumos izklāstītu? Pat tagad, pat tagad es sāku justies slikti, jo sēžu šeit un tagad, un rakstu visu, kas ienāk prātā.
Powered by Sviesta Ciba