10/11/10 11:40 pm
man tas ir jāpārtrauc. bildēs pirms gada - nebija tik uzblīdusi seja. tievums droši vien tāds pats, to grūti pateikt. bet tā seja. kā uzpampusi tagad.
10/11/10 10:45 pm
es esmu... tik sarežģīta persona.
10/7/10 12:36 am
When we all leave this earth, no one will ever remember you for how much you weighed.
10/2/10 05:33 pm
būtu ļoti interesanti aiziet pie zobārsta.
happy birthday, mia! 2 gadi.
9/30/10 08:19 pm
tas vairs nav par to, cik tievs tu esi, tas ir par to, ka nevar sevi nokontrolēt.
9/23/10 10:56 am
savāds šis slepenais dzīvesveids.
9/23/10 10:30 am
pagaidām jau viss labi, staigājos gana, lai, izejot no dzīvokļa, pārstātu pulsēt vainas apziņa par apēsto.
9/22/10 12:47 am
dažādu apstākļu dēļ sevi laicīgi nenokontrolēju, bet ēdiens kuņģī bija tik daudz, ka sāpēja.
dažādu iemeslu dēļ bija jāizmanto izlietne un tukša piena paka, kurā visu pēc tam ar rokām smēlu, lai izlietne neaizsērētu. pienu paku ietinu rakstainā plastmasas maisā un pastaigā izmetu.
paiet 3 dienas, kamēr žoklis atgūst smuko formu pēc šādiem gājieniem.
9/13/10 10:31 pm
šodien no rīta, steigā, nejauki gadījās. pat lekciju nokavēju tādēļ. bet cik tad var.
9/12/10 08:49 pm
dzeru balzāmu tīrajā, un brīnos par to, cik daudz alkohols man mājās noslēpts
vecaki blakus istabā, bļe
9/11/10 03:47 pm
šodien trīs reizes. vairāk nē.
stulbie milti, stulbie rieksti, stulbie graudi, stulbās putras, stulbie siltie, savigi ceptie cepumi
mans organisms nemaz negrib, tikai garšo
6/29/09 09:16 pm
Es varētu raudāt un vaidēt mūžīgi, jo lietas mainās. Tad ir labi, tad paslīd, un atkal asara birst un ar dūrēs savilktām plaukstām iebīdu sevi atkal pareizajā gultnē. Bet man apnika runāt par to. Pietiks.
6/11/09 01:10 pm
Es zaudēju.
6/10/09 10:06 pm
E-es nezinu kur likties aiz stresa,
6/10/09 09:18 pm
Raudu un stresoju. Nekas neuzlabojās.
6/9/09 08:56 pm
Starpcitu, vakar vēl gribēju rakstīt ierakstu, slavējot savu tievumu. PEH!
6/9/09 07:55 pm
Es varētu ilgi un dikti visiem krist uz nerviem ar, to ka es ārprātīgi, ārprātīgi uztraucos, jo es ārprātīgi, ārprātīgi visu ēdu. Visu, kas pagadās. Es zaudēju aprēķinu, un vairs nezinu. Šķiet kādi 2500 jau sanāk. nē. pagaidiet. es izrēķināšu, lai pēc tam varētu skaļāk vaidēt:
rīts:
kūkas gabals
2 kefīra glāzēs
nektarīns
rupjmaizes sķēle
tomāts
nektarīns
greipfrūts
biete
pusdienas:
nektarīns
tomāts
burkāni... četri?
nektarīns
tomāts
vakariņas:
ķīnas kāpostlapas, daudz
sarkanais pipars
tomats
3 kefīra glāzes
ābolu biezenis, 3 lielas karotes
maizes šķēle
2 desas šķēles
kūkas šķēle
banāns
nekterīns
mandeles, divas saujas
:'(
Ok, ok, laikam 2105 sanāk. Tāpat daudz, sevišķi masā. Es pusgadu biju radusi dienā apēst 1500, tagad jūtos pretīgi.
man jau sen problēma ir bijusi nevis tajā, KO es ēdu, bet CIK SASODīTI DAUDZ ES RIJU, kad nemaz negribas! apēd un raudi! un skrien pakaļ vēl!
Tas tik ļoti atsauc atmiņā to, kā bija agrāk, ka bail paliek. Pēdējā laikā aizvien stiprāk. Es negribu dzīvot tā kā iepriekš, nē! NĒ! NĒ!
Rīt sevi ierobežošu.. uz 1800. Tad nākamo dienu 1600. Un tur palikšu, cerams.
6/4/09 09:55 pm
Ja jūms pazīstams cilvēks pēkšņi paziņotu jums, ka viņam ir anoreksija vai bulīmija, kā jūs reaģētu? Vai jūs kādu turiet aizdomās par šādu rīcību?
6/2/09 09:18 pm
Ai, cik šīs lietas kļūst garlaicīgas, pat nezinu, vai vērts rakstīt. Bet nu labi.
Tā kā vakar (es minu) uzņēmu aptuveni 3000 kal un jutos briesmīgi, un neļāvu sev nekādā gadījumā vemt. Ķermenim ir jāsaprot sekas šādai rīcībai. Tā es nebiju, tiešām nebiju sen, sen, sen darījusi, tā pārēdusies. Stulbene. Bet nu neko. Šodien, savukārt, uzņemu maz, precīzi nezinu, bet domāju, ka ap 1000 kal lai kompensētu.
Man riebjas šis scenārijs, jo tas tik stipri atgādina vecos, pretīgos laikus. Tāpēc man rīt ir jāēd atkal normāli, un jāatceras ierobežot sevi, vienā ēdien-reizē ideālais variants 300, ja neizdodas, tad 400, un ne vairāk. Savādāk sākās neatgriezeniska pār-rīšanās.