| |
|
| 04:36pm 15/05/2003 |
| |
lēni rit laika lāses
pār logiem pār ielām
pār cilvēku galvām
lēni kūst ilgu kāpnes
ar minūtēm ar domu dzirkstelēm
lēni es eju un domās dzīvoju
es skrienu un pie Tevis lidoju
es ņemu spārnus un sev klāt līmēju
savu dzīvi par debesu ceļu būvēju
es dzīvoju sapnī
eksistēju tikai domu mirklī
es aukstu aukstu paceļos
un dziļi zemē ietriecos |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 06:11pm 15/05/2003 |
| |
zila dūmaka manī atspīd
esmu zila debess mala, kas ūdenī paspīd
esmu mākoņa mala, kas tev virs galvas peld.
es vējā šūpojos un kokos ālējos
ātri nozūdu un aiz stūra tevi vēroju
es gribu būt tik klusa kā klusums
tik nemanāma kā visums
gribu tavās domās paslēpties
tavos vārdos iegulties
gribu līdz ar tumsu sapnī ievelties
līdz ar nakti tavā spilvenā pārvērsties
tev blakus klusi pažūžot
līdz ar rītu tevi samīļot
par rītausmu zaļā pļavā pārtapt
par sauli tavā takā būt
tevi sildīt ,uzlūkojot tev tikai smaidīt
debesīs spīdēt ,lai būtu pirmā zvaigzne, ko lūkojoties mani |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 06:37pm 15/05/2003 |
| |
ir tik viegli pateikt nē
ir tik grūti saprast kādēļ
cilvēki runā vārdus
vējš moka kokus
es apkārt paveros
i tukšumā ietinos
nav ne malas
ne arī visam gala
ir rāmji
kvadrāta kubi
ir saules ritulis
un neizdziestoš jūtu ielenkums
es sēžu pie upes krasta
un ūdenī lūkojos
es redzu tur sevi
savu dzīvi kopā ar tevi
manu pasauli
manu domu apvārsni
sārtu varavīksni
zeltainu paradīzi
es vēlos tev acīs skatīties
un tik tuvu tavai sirdij piekļauties
lai jūtu kā tā pukst
lai dzirdu kā viņa pukst
es vienkārši vēlos piekļauties
zeltītā gultā kā sapnī piecelties
kā princesei guļot uz gultas pamosties
un tavos apskāvienos no dzīves paslēpties |
|
| |
|
Post |
| |
|
|