Neirožu spēļu laukums

Šorīt gribēju paelpot svaigu gaisu un uzmest aci koka Rīgai. Ai, ai, nevajadzēja. Šādos pelēcīgos, brīvdienu rītos var ieraudzīt tikai urrāpatriotus-caurgaduvalstssvētku svinētājus, stāvus ar dzīvniecisku, iebaidītu skatienu un tikpat netīkamu izelpu un mietpilsoniskas ģimenītes, kas defilējot mēģina izskatīties eleganti uz kopējā fona.   Kretīni, iebaidījuši manu koka Rīgu, slēpjas.

Toties Smiļģi satiku. Jautāju uz ko gan viņš tā skatās. Viņš klusēja.