Neirožu spēļu laukums

Mitinoties kādā no padomju arhitektūras labākajiem paraugiem, veci jo veci kaimiņi ir dieva dāvana - klusums, klusums un vēlreiz klusums -, bet diemžēl, sasniedzot zināmu punktu, vecie sātani ņem un nomirst, un to vietā ievācas jauni kaimiņi. Lūk, jaunajiem kaimiņiem ir ļoti jauka leiborgaume attiecībā uz mūziku, ko, protams, pavada nomācošs bass, kas rezonē manos griestos.
Paveicās - virs manis mitinās kaut kāda random meitene, ko varēja paņemt ar pārsteiguma momentu un laipnību. Vien viņas fiziskā konstitūcija liek man domāt, ka atmiņa varētu būt no īsajām. Pagaidām ir mieriņš; taču ja gandrīz ceturdaļgadsimts ir pavadīts zem augstajiem griestiem un ar monumentālajām sienām, varbūt nevajag eksperimentēt ar sevi. Ir jāatgriežas pie pārbaudītām vērtībām.