![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
brr on 2011.11.03 at 20:05 gap Reizēm pārņem nemiers, konstatējot disonansi starp domu un sajūtu. Vakar no rīta nolēmu dot otru un tajā pašā laikā pēdējo iespēju vienam no lieltirgotājiem un vēlreiz nobaudīt kādu no starbaks dzērieniem. Loloju cerību, ka, iespējams, neiegādājos par samērā lielu naudu tikai veidu kā vēlreiz apliecināt savu piederību proletariātpatērētāju grupai - tātad pašam lielākajam kuprim uz kā gulstas lieltirgošanas mehānisms. Zināmā mērā gana sakrāls moments - sevis sapludināšana ar visa sākumu un beigām.
gap Dzērienu iegādājos viegla nemiera vadīts, jau no paša sākuma konstatēdams savu atrašanos sev pilnīgi nekartografētā teritorijā - mēģināju no ledus pārbagāto kafijas kokteiļu klāsta izvēlēties kādu sildošu dzērienu. Pārdzīvojis pirmo neveiklību un ticis pie kafijas ar vairāku garšu piedevu, devos ielās, un, lai gan biju izvēlējies mazāko no pieejamajiem tilpumiem, visi mani centieni, saturot kartona krūzīti plaukstā, aizsegt tajā brīdi daļu no manas ārēji vērstās identitātes veidojošajiem elementiem - zaļo preču zīmes attēlu - beidzās neveiksmīgi. Veicis pārdesmit soļus, nolēmu atrast kādu klusāku nostūri vienā no Berlīnes vistūristiskākajām vietām, lai bez liekiem emociju un domas uzslāņojumiem beidzot sniegtu iespēju garšas kārpiņām kā vissvarīgākajām no instancēm dot gala slēdzienu. Kādu laiku pavadīju piemērotas vietas meklējumos, pilnībā nododoties lomai, kuru veidoja visi mani atribūti. Plecos fotosoma, kārtīga urbānā tūrista dzēriens rokās, nesteidzīgs ritms kājās, vien sejā bija nodevīgs riebums - ātrāk tikt prom.
gap Bet nu pie svarīgākā. Manā skatījumā dzēriens, iespējams, piemērots vien tai paaudzei, kas uzaugusi pusfabrikātu un mākslīgu piedevu ielenkumā vai tiem, kas ir nogalinājuši garšas kārpiņu jutību. Mana kafija dzērveņu un krembrulē mērcē garšoja pēc labi noturētas kafijas - kādas dienas trīs krūzītē pie izlietnes - ar lēta amareto piegaršu, ziepju nianses, par laimi, nebija jūtamas katrā malkā. Par četrām eirām šeit noteikti var tikt pie vienkārši vienkāršas un fantastiskas kafijas ne tik uzbāzīgā atmosfērā.
gap Dzērienu iegādājos viegla nemiera vadīts, jau no paša sākuma konstatēdams savu atrašanos sev pilnīgi nekartografētā teritorijā - mēģināju no ledus pārbagāto kafijas kokteiļu klāsta izvēlēties kādu sildošu dzērienu. Pārdzīvojis pirmo neveiklību un ticis pie kafijas ar vairāku garšu piedevu, devos ielās, un, lai gan biju izvēlējies mazāko no pieejamajiem tilpumiem, visi mani centieni, saturot kartona krūzīti plaukstā, aizsegt tajā brīdi daļu no manas ārēji vērstās identitātes veidojošajiem elementiem - zaļo preču zīmes attēlu - beidzās neveiksmīgi. Veicis pārdesmit soļus, nolēmu atrast kādu klusāku nostūri vienā no Berlīnes vistūristiskākajām vietām, lai bez liekiem emociju un domas uzslāņojumiem beidzot sniegtu iespēju garšas kārpiņām kā vissvarīgākajām no instancēm dot gala slēdzienu. Kādu laiku pavadīju piemērotas vietas meklējumos, pilnībā nododoties lomai, kuru veidoja visi mani atribūti. Plecos fotosoma, kārtīga urbānā tūrista dzēriens rokās, nesteidzīgs ritms kājās, vien sejā bija nodevīgs riebums - ātrāk tikt prom.
gap Bet nu pie svarīgākā. Manā skatījumā dzēriens, iespējams, piemērots vien tai paaudzei, kas uzaugusi pusfabrikātu un mākslīgu piedevu ielenkumā vai tiem, kas ir nogalinājuši garšas kārpiņu jutību. Mana kafija dzērveņu un krembrulē mērcē garšoja pēc labi noturētas kafijas - kādas dienas trīs krūzītē pie izlietnes - ar lēta amareto piegaršu, ziepju nianses, par laimi, nebija jūtamas katrā malkā. Par četrām eirām šeit noteikti var tikt pie vienkārši vienkāršas un fantastiskas kafijas ne tik uzbāzīgā atmosfērā.