![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vakar pēc sarunas par reklāmām (vides un neta, jo citas man iet secen) konstatēju, ka bieži tās lāgā itin nemaz nepamanu. Vērot vēroju, bet reklāmas, ja pat pamanītas, ātri vien, nekur nenosēzdamās, pazūd no atmiņas. Nācās secināt, ka mani glābj neidentificēšanās ne ar savu dzimuma lomu, ne tam piemītošām īpašībām un vajadzībām. Nav man vēlme būt pirmajam tēviņam ciemā, to apliecinot ar jauniem kaujas ratiem, spīdīgu kuprapiesedzamo, mātīti utt.un utjpr. Ja kādas pamatā būtu koncepts par to, kas ir cilvēks un kā tādam būt, varbūt sākumā mani paņemtu, bet varu droši neuztraukties, nevienam tas nerūp.
Viss. Izslēdzam šo vienu elementu, un jebkāda reklāma, sākot ar jauno, stilīgo alus šķirni un beidzot ar jaunajiem bārdas nažiem, kļūst neefektīva.