Neirožu spēļu laukums

Vakar sezonu noslēdzot, savu ne teātra, jo šogad laikam uz teiāteri vairs nesanāks aizkāpt, noskatījos Piezīmes no pagrīdes. Pretēji lielai daļai nopēlēju, teikšu, ka man visnotaļ patika: arī divi organiski lāgā nesaplūstošie cēlieni bija kā vajag. Bet ko gan es saprotu no teātra. Piedevām tāds eksistenciālisma adepts vien esmu.


Paklausīsies džez-blūz-roku i palasīs Fjodoru.