Gribu sunīti
Posted on 2013.01.03 at 16:35
Vecums tuvojas nepielūdzami, un vēlme tikt pie četrkājaina drauga auga augumā. Varētu jau iegribu norakstīt uz svina debesīm un cerēt uz to drīzu atkāpšanos, tik` pēc atkāpšanās sekos sezonāla ofensīva.
Par izvēlīgu mani pat gada sakumā nosauca vairākkārtīgi, līdz ar to uzdevums nav no vieglajiem. Kā jau idejiskiem pagrīdniekiem, lasi, dīkdieņiem, lieku vairāku pāris simtu, ko atlicināt sunim, man nav un par jēgpilnu tādu darbību nosaukt arī nevaru. Taču patversmē atrast kucēnus kaut cik tuvu sev vēlamajām opcijām un vēl cerēt, ka to psihe vai ģenētiskais materiāls būs ok, lai tos pārvērstu par kaut cik uz komandām reaģējošiem līdzbiedriem, šķiet visnotaļ riskants un pārlieku daudz laika atņemošs pasākums. Pagaidām laikam vien atliks audzināt sevi.
Par izvēlīgu mani pat gada sakumā nosauca vairākkārtīgi, līdz ar to uzdevums nav no vieglajiem. Kā jau idejiskiem pagrīdniekiem, lasi, dīkdieņiem, lieku vairāku pāris simtu, ko atlicināt sunim, man nav un par jēgpilnu tādu darbību nosaukt arī nevaru. Taču patversmē atrast kucēnus kaut cik tuvu sev vēlamajām opcijām un vēl cerēt, ka to psihe vai ģenētiskais materiāls būs ok, lai tos pārvērstu par kaut cik uz komandām reaģējošiem līdzbiedriem, šķiet visnotaļ riskants un pārlieku daudz laika atņemošs pasākums. Pagaidām laikam vien atliks audzināt sevi.