Neirožu spēļu laukums

Man ir Helicobacter pylori. Otro reizi. Itin nemaz nav lāgā.

Trešo reizi negribētos... Moš` jāpievēršas dažādām nekonvencionālām metodēm.

Gribēju pastāstīt par kādu izdēdējušu sievieti ratiņkrēslā, kuru šodien redzēju Biķernieku slimnīcas ceturtajā stāvā. Tur kabinetu durvis rotā rombveida spoguļi. Sieviete pēc ilgākiem novērojumiem savai māsiņai kautri jautāja, vai viņām nemājot kāda sieviete no spoguļoto durvju puses. Tajā brīdī es iekšēji apraudājos un gribēju kundzīti iemidzināt vai apskaut (neesmu drošs, kura sajūtas dominēja), bet par laimi ārstes kundze, kura tajā brīdī kavēja laiku māsiņai, atrisināja neveiklo situāciju, stāstot par spoguļu rašānās vēsturi - tos še` vēl padomju laikā izvietojuši ķīniešu akupunktūras speciālisti.

Varētu vēl pastāstīt par sieviņu, kura manas mājas kāpņu telpā, stutējoties pie sienām, bļāva, ka vairs neko neredzot. Bet lai nu paliek...

Višliste dzimumdienai, kura nav aiz kalniem:

Grāmata
Vēl viena grāmata
(Pačukstēšu, ka var dabūt no abebooks vai šepat pasūtot tajās grāmatnīcās, kuras rotā dzeltenmelnas šiltes.)

Pacietību
Mieru
Anti-slinkumu

Vēl būšu iepriecināts par kādu noctilux vai ķīmiju, lai ieslēdzoties tumsā, var vadīt vakarus.
Variet arī papildināt zaļā vai miesta krājumus.
Man arīdzan garšo sušī.

Tā, tā, tā... Šito sākot rakstīt domāju, ka nevarēšu apstāties, bet lāgā neko vairs tādu ikdienišķu nevajag.