Neirožu spēļu laukums

Nu, vo, lēnām iesākas maziņš gemorojs - nauda gandrīz beigusies.

Man šodien jau vairākas reizes jautāja vai es esmu fotogrāfs, pie tam, pilnīgi nevietā. Ko lai tādiem jautātājiem parasti atbild? Sakot, ka esmu fotogrāfs, melošu acīs skatīdamies: nu, nav man profesijas. Ne es atslēdznieks, ne metinātājs, ne fotogrāfs. Ne no manis amatnieks, ne daiļamatnieks sanācis. Fotomākslinieks? Pasarg dies, i vispār, ko tas vārds nozīmē? Mākslinieks ta mākslinieks, pokuj kāds medijs, nafīg izdalīt. (Varēt ta var, bet stāsts šoreiz ne par to) Es esmu tāds? - vēlreiz - pasarg dies, neesmu gan.

Atsākšu atbildēt to pašu, ko agrāk - da, tirliņs ar fotoaparātu es esmu.

Būtu mazliet siltāks, aš paņemtu pāris ingveralus, uztītu vienu mazo jointiņu un dotos pasēdēt uz Balasta dambja akmeņiem.