Neirožu spēļu laukums

Kārtīgi izbraucu ar savu jauno postapokalipses jātnieku, lai gan precīzāk būtu - jaunkundzi. Satiktu pavecu skandināvu pāri, kuri ar slēpēm pār pleciem, slāja no Dzegužkalna, visdrīzāk. Smaids, kas rodas skābeklim ieplūstot asinīs un piebalsojot pārējai smadzeņu ķīmijai, bija patīkams mūsu vienojošs moments. Ar pārējiem pāris simtiem sastapto ļaužu sejas izteiksmi gan nevarēju dalīt.

Jestra izklaide sestdienas pēcpusdienai (es gan sen neesmu skatījies komēdijās, varbūt tāpēc spēju noskatīties līdz beigām), ja vien iztiktu bez nobeiguma didaktisma. Paldies martcore par informēšanu.

P.S. Ja man jāiejūtas vecā pediņa Naumaņa lomā, šamai dodu 4,5/5 acis.