Neirožu spēļu laukums

Vakar noskatījos The Boy in the Striped Pyjamas. Labākais kas pēdējā laikā redzēts, ne tik daudz vērtējot kinematogrāfiskas fineses, no kurām neko lāgā nesaprotu, bet stāsta ziņā. Parasti, vai tā būtu mega trulla filma vai kārtējie metafiziskie meklējumi, noņurdu, ka tas viss jau ir bijis. Pēc šīs, sev par lielu izbrīnu, tā nebija. Tā ja, tā ja.
Grāmata gan esot iespaidīgāka.

Nu, kas i`, mļe, - paņem kāds viskiju un nāk ciemā uz viskij-kafij-papirantu kūr-tūri!