Neirožu spēļu laukums

Ja tev ir vēlme uz vientuļas salas piedzīvot living dead uzbrukumus, pēc tam iesaistīties japāņu armijas uzbrukuma atsišanas operācijā, un galu galā, šturmēt kuģi, kurš patiesībā ir satrunējis vraks, bet pilns ar jaunuvēm un kompektēm, tad tev nav jāēd kaktusi, jādodas uz Luiziānas purviem ieelpot tā izgarojumus vai jāiesaistas vietējā fantastu klubiņa aktivitātēs še pat - Pierīgas mežos -,  nē, just join my dream world.


P.S. Man ļoti netīk šādi murgaini sapņi. Kā es tikko atminēju, tad visdrīzāk tā nebija japāņu armija, bet kas līdzīgs vjetkongam, un bija pārāk daudz kara tehnikas kas līdzinās divdesmit gadu vēlākiem notikumiem, bet ja galu galā tie arī bija japāņi 44-tajā, tad caur manu sapņu pasauli, jau ķeli atmetušais Makarturs, vienkārši izspēlē alternatīvās vēstures ainiņas.

P.S.S. Labrīt!

Ievelkos tukšajā, tumšajā virtuvē un atveru logu, lai paklausītos vakaru, bet sadzirdu kā bars tīņ-meiteņu stulbi ķiķina un čurā stūrī. Paldies.
Nobruka šīvakara bildēšanas pasākums un, laikam, rīt-rīta arī, tad tagadiņ vienīgais ko kārojas ir paķert statīvu un paklaiņot pa pilsētu.

Cilvēki, kuru mitekļu logi vērsti uz pagalmu, it sevišķi tie, kuri mitinās mazās koka mājelēs, kas slēpjas iekšpagalmos, nelietā aizkarus pilnā pārliecībā, ka neviens viņus neredz. Redz, un ne tikai redz, bet arī vēro.

Interesants projekts, tikai gan jau kārtējo reizi vienpusīga infa, uz propagandas robežas, un negribu darīt, nevis gribu mainīt bāzes. UPD. Atrodami šādi un tādi interesanti vēsturiski izdevumi, bet parējasi ir pat trakāk nekā biju gaidījis. P.S. Kā pēc teksta atjaunināšanas, lai iedabū atstarpes?!