Neirožu spēļu laukums

Šodien aizdomājos, ka kopš vidusskolas laikiem, i to - kopš tās pašiem sākumiem, jo pēc tam nebija ne vēlmes, ne vajadzības -, neesmu rēķinājis. Nu, oki; cik palicis kāpītis vai cik tērvetītes sanāk, bet ne vairāk. Tikko, vilkdamies mājās no pasta, nodarbojos ar reizrēķina atkārtošanu - varen bīstama nodarbe Rīgas pārpildītajās ielās. Ja vien es atcerētos kā apieties ar vienādojumiem; no kura gala vai malas tiem piebraukt, atrastu aritmētikas grāmatu un mēģinātu atrisināt kādu vienādojumu. Bet varbūt atrast kādu ķīmijas vai firziķu grāmatu?!

Beidzot izdomāju par ko vēlos kļūt - par nigeru! Ja man liktens lems reiz par tādu kļūt, es došos uz štatiem un pārtikšu no sociālajiem pabalstiem, jo pēc dabas esmu slinks i strādāt man netīk. Hau!