......
Posted on 2008.10.18 at 07:35
Šorīt nācās mērot ceļu no lidostas uz centru autobusā ar sirreāl-fīlingā iedzenošu konduktori. Iekāpis un iegādājies biļeti, atsēdos sēdvietā pie loga. Pēc kāda brīža spraunā un stiegrotā kundzīte ieņēma sēdvietu man tieši priekšā, kur pavadīja visu laiku no Āgenskalna līdz centram, nervozi un strauji lūkojoties apkārt. Nervozi un strauji, gan nebūs tie labākie vārdi, lai apzīmētu viņas kustības; viņa kustējās, kā balodis pusdienas pārtraukumā - grozīdama galvu, it kā meģinot ar knābi satvert iedomātu graudu vai baltmaizes gabalu. Milzīgs, hipnotisks, pulsējošs balodis rīta stundā, kurā viss jau tāpat šķiet mazliet sirreāls.