Neirožu spēļu laukums

Tikko apskatīju. Devos uz izstāžu zāli "Arsenāls" ar bažām sirdī - publiskajā telpā jau pietiekami nogānīts pasākums. Un ko, lai saka - ne velti. Lai nomierinātos nācās apmest kādu riņķīti pa Vecrīgu. Visšokētākais es biju par pirmo vietu nominācijā gada mākslas foto - ok, kaut kas tāds varēja parādīties pirms gadiem 10, bet , ja tā tagad ir novitāte un tas labākais, tad labāk paklusēt. Otrā vieta nebija labāka, bet vismaz kaut cik patika, lai gan tematiski nodrāzts. Vienīgais kas man patika ir viens foto no Tugaļeva sērijas - 1. vieta gada reportāža. Reportāžas kā tādas - ne paņem, ne šokē, ne izraisa līdzjūtību - 2. vieta - Ugunsgrēks pansionātā. Mazliet sacepos, par spīti tam, ka biju sagatavojies, ka neko labu neredzēšu. Kā jau esmu izteicies, tad pēc labas foto izstādes man gribētos izejot no tās ārā teikt - sasodīts, super, jākar vadzī aparāts, nav ko niekoties, redz taču kā veči māk! Aber nekā - taču es negribu teikt, ka pie mums neko nevar - var taču, tikai ,iespējams, ne vienmēr tos darbus var redzēt izstādēs.
Gribēju apmeklēt vēl Evijas Gruznas personālizstādi Sava istaba. Iepauzēju - bet nu neko paskatīsimies kādu citu reizi, kad ņemšu līdzi kādu biedru -būs ar ko pārspriest, nevis nesaprastnē jāšķobās.