Bļe, sāp mugura no dirnēšanas pie kastes. Aber jāraksta un jāraksta.
Šovakar Ķīpsalā pie ģipša rūpnīcas, bildējot visnotaļ nerosīgo ostas dzīvi, sanāca mazliet pavērot Latvijas turīgākos slāņus. Atziņas, protams, nekādas jaunās. Stāvēju, skaitīju ekspozīcijas sekundes un atcerējos par interviju ar biedru Š. Rīgas Laikā. Latvijas apstākļos, bieži vien, turīgums, bezgaumība un morāla kroplība i neatņemamas sastāvdaļas.