Neirožu spēļu laukums

Svētdienas dienā, kura piedevām vienīgā brīvdiena, pamošanās 07:00, lai jau 09:00 vērotu dzelzceļa stacijas kolorītu. Pēc īsa "sasodīts, kurš ierubīja to pečku, sasodīts kurš, izrubīja to pečku" brauciena sekoja izvelšanās vienā no kūrorta pilsētas stacijām, kur fiksi vien tieku iepihāts privātā braucamrīkā. Tālāk, jau aiz kūrorta robežām, seko ūdens malas apmeklējums, kas rezultējās vienā izpūstā aknā, vienā gandrīz aizpūstā statīvā un trīs aizpūstos bļ**, kuri ap šo laiku varētu būt pie Nīderlandes robežas. Tālāk seko Kauguru picērijas(?!) apmeklējums, pēc kuras par laimi nerodas vēlme atkārtot Kauguru nemierus - man līdz vaļinājumam ir rekreācijas kūre. Tad vēl viens krāsniņas brauciens, pēc kura, mitrs kā kuplaste lietainajās oktobra pēcpusdienās, ieveļos tur kur ieveļos un izrubos. 16:00- labrīt Rīga, vēlreiz!