| Nenormāla Iedvesma |
Dec. 14th, 2008|06:52 pm |
Pēc satikšanās es gaju ārā lai pastaigātos pa parku. Tur viens muzikants bēdigi pūta savu tauri. Nezinu cik daudz reižu, viņs ir spelejis to melodiju, bet todien pofisms bija dzirdams (tas pats pofisms, kas ir atrodams in an oft-repeated conversation or the tired horizontal dancing of a long-term couple..).
Netālu no viņa stavēja tris bērni ap 9 gadiem (divi puikas un viena meitene), un man kļuva skaidrs, ka viņi gatavojas viņam kaut ko iedot. Meitene izņema no sava roza maka 5 latus.
"A nenormāla esi!?" puikas brīnījas.
Es stāvēju un skatijos. Bērni gaja pie muzikanta un ielika naudu viņa kastitē. Viņš apstajās, un bērni ķiķinājot (giggling) skrēja projām. Kad viņš ieraudzija to, ko berni bija ielikuši, viņa žoklis atkarājas. Un tad, ah man nav vārdu vai prāsmes aprakstit, kā viņš spelēja. Noti dejoja gaisā twirling triumphantly in their trilling pomp...
Jā, pa laimi, ta meitene bija nenormāla... |
|