| Neviens ar mani negrib runat |
Aug. 26th, 2008|06:27 pm |
Vakar stastiju sievai par (pec mana prata) interesantu ideju par music un sapniem (a rumbling sparse opening that promises much -like a spring river, that slowly, interminably drifts into other stages, like the silty sludge of the Wensum, or setting cement) bet izradas ka reklamas televizijaa bija intersantaak.
Gribeju, sodien (uz Valdemaras iela) runaat ar vienu Mormonu par tiicibu, identiitatu, un, ka lai saka latviski, aah ne zinu - cultural belonging. Bet izradas, ka vinam ne bija laika apspriest šos jautajumus ar mani - lai gan viņam esot bijušas atbildes uz visiem maniem jautajumiem.
Nu labi. Mans Skota draugs tikai ienaca - runasim par dziesmam, kurā mes varam izteikt ideju par front un the erosive power of random things.
Ok, vins jau aizgaja. tomer vinš apsolija atgriesties
Laikam esmu viens no tiem pretentiousiem idiotiem.... tiešam. |
|