| Uzvaroša sēkla |
Mar. 29th, 2011|10:21 pm |
ir lēna un nogurusi. Viņam (redzi cik sarezģīti) ir smagi, dubļaini zābaki, kurus viņš lēni novelk. Tas ir pieklājigi no viņa puses, tāpēc ka viņs tikko atvēra svešas būdas durvis netālu no dubļainas upes. Viņš ieiet, atrod pliku gultu, un atguļas.
Pēc neilga laika, vēl viens ienāk. Viņš sēž uz gridas. Viņš nenovelk zābakus: nav jēgas.
Abi nebaidās no klišejas, un tad, kad pirmais nopūšas "tā ir dzive", otrais neiebilst. |
|